Lapas

2013. gada 15. oktobris

Astotā diena - atpūta pie Kebnekaise kalna stacijas

Visu nakti vējš un lietus nerimstas, plivina un dauza telti, kāda gulēšana te var būt. Esmu uzvilcis mugurā visas esošās drēbes, un auksti it kā nav, bet pēkšņās brāzmas, kas rausta telti neļauj iemigt. Neizgulējies nospiežu modinātāju pulksten 7:00, joprojām vējš un lietus, laukā zeme ar debesīm iet kopā. Pārlieku modinātāju uz 9:00 un guļu tālāk, tas ir, mēģinu pagulēt. Pēc 9:00 laukā joprojām nelaiks, migla, lietus un vējš. Sāku pieņemt to, ka Kebnekaise virsotnē nedošos, tātad šodien atpūtas diena. Noguļu līdz pulksten 12:00. Joprojām lietus un vējš.

No virsotnes puses visu laiku veļas mākoņi un migla, un pūš vējš. Tālāk iet šodien nav jēgas, jo šī diena bija ieplānota virsotnei. Pa lietu arī nav patīkami iet, un vējš vēl pūtīs tieši sejā, tātad šodien kājām atslodze. Esmu apaukstējies, ir iesnas un kakls sāpīgs, sāku dzert zāles. Pastaigāju un izpētu apkārtni un kalnu staciju.
Te ir arī bezmaksas Wi-Fi interneta pieeja. Rezervēju pēc trīs dienām hoteļa gultas vietu, kur varēšu beidzot nomainīt telti pret kaut ko mīkstāku un uzlādēt telefona un fotokameras baterijas. Šeit ap kalnu staciju ir dažādas marķētas takas, varētu pastaigāt, bet joprojām līst lietus, ir jau ap 5:00 vakarā.
Esošajā telts vietā palikšu vēl vienu nakti, vieta nav slikta. Satiku jau iepriekš pazīstamos vāciešus, viņiem arī bijusi briesmīga nakts dēļ lielā vēja. Izstāstīja man, ka viņi ir no Lībekas un uz šejieni atbraukuši ar vilcienu. Izrādās, ka no Vācijas vilciens brauc arī uz Zviedriju. Pāri Baltijas jūrai tiek ar prāmi. Vilciens Vācijā iebrauc prāmī un Zviedrijā atkal izbrauc laukā un turpina braukt. Interesanti, nebiju dzirdējis par tādu peldošo vilcienu. Viņi savu ceļojumu beigs 20 kilometrus attālajā ciematā Nikkaluokta, no kurienes brauc autobuss līdz vilcienam. Tas sanāk pretējā pusē, ne tajā, no kuras es atnācu. Uz turieni kursē arī helikopters vairākas reizes dienā un 20 kilometru lidojums maksā 65 Ls.
Gribās te pafotografēt, bet visu laiku līstošais lietus traucē un aizšļāc objektīvu.
Te ir arī restorāns un trīs ēdienu vakariņas maksā pāri 30 latiem. Atgriežos teltī, nav īsti ko darīt, jo staigāt apkārt pa lietu negribas. Telts turas godam, pat pēc 24 stundu lietus, iekšā viss sauss. Odi pa laimi šādā laikā arī nav manāmi. Pēc prognozēm uz vakaru lietum un vējam būtu jārimstas, bet rīt atkal sola vēju un lietu. Kad iešu atpakaļ uz Kungsleden taku, vējš būs no priekšas. Satiku vēl arī iepriekš uz takas redzētus zviedrus, viņi arī bija plānojuši kāpt Kebnekaise virsotnē, bet laikam laika apstākļu dēļ to nedarīs. Pastāstīja, ka draugiem pagājušo nakti nakts vidū bija jāpārvācas uz citu vietu, jāmeklē aizvējš, jo stiprajā vējā telts neturējās. Jau pāri 18:00 vakarā un joprojām līst lietus un ir liels vējš.
Te ierodas arvien jauni cilvēki no 20 kilometru attālā Nikkaluokta ciemata, kur var atbraukt ar autobusu, un mērķis visiem ir viens, uzkāpt Zviedrijas augstākajā virsotnē. Līdz pat vakaram līst lietus, debesis ir sadalītas divās daļās. Virsotnes pusē un šeit virs galvas lietus mākoņi, bet tālāk ir gaišs un starp mākoņiem redzamas zilas debesis. Domāju, ka tas tāpēc, ka aiz piecus kilometrus attālās virsotnes mākoņi ir aizķērušies, sastrēguši un, kas tiek pāri virsotnei, tas te uzreiz nolīst lietus veidā un tālāk jau paliek gabalains. Lai nu kā, bet rīt pametīšu šo vietu un došos tālāk.
Pierasts būt kustībā, un šāda stāvēšana uz vietas māc nost, un visi šie daudzie tūristi arī jau apnikuši. Te ir arī tūristu grupas, kas instruktora pavadībā staigā pa apkārtni. Saņemu norādes no mājām dzert karstas tējas pret kakla sāpēm, bet es tukšoju veikalā iegādāto alus skārdeni. Veikalā arī abas reizes prasa par piecām kronām vairāk, nekā cenas pie plauktiem. Vai nu šmauc ārzemniekus, kāds uzcenojums par veikala izmantošanu vai kļūdainas cenas pie plauktiem. Necentos to noskaidrot, jo pārdevējai bija tāds dežūrsmaids, ka man no tā vien bija jautri. Šodien pa apkārtni nostaigāti kādi divi kilometri.

TURPINĀJUMS

SEPTĪTĀ DIENA

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru