Pastaiga Norvēģijas kalnos - ceturtā diena

Voringa ūdenskritums dienas noslēgumā

Visu nakti un no rīta atkal līst lietus, ir nedaudz auksti. Ir neliels satraukums par apkārtceļa meklēšanu, varbūt tomēr vajadzēja pārbaudīt upes šķērsošanas iespēju vietā, kur ir taka. Negribas celties, vēl neesmu pieradis pie šī režīma. Kad jau ilgi gulēts, ieskatos pulkstenī, ir jau desmit no rīta, jāceļas ar steigu. Nedaudz vairāk kā stunda un esmu gatavs pamest šo vietu, lietus gandrīz mitējies. 

Uzreiz nolemju iet pa apkārtceļu. Jau pašā sākumā arī šeit jāšķērso upe. Tiltiņš ir bijis, bet šobrīd nav. Upes dziļums gan tikai līdz potītēm. Ātri noģērbju kurpes un pārbrienu upi. Eju apkārt ūdenskrātuvei. Izskatās, ka ūdens līmenis ir nolaists un parasti ūdens līmenis tajā ūdenskrātuvē ir augstāks un tādā gadījumā apiet apkārt nebūtu iespējams, jo tagad eju pa ūdenskrātuves dibenu. Sanāk līst lejā pa stāvu krauju, nedaudz bīstami, bet tieku lejā veiksmīgi. Atkal jāšķērso upe, bet var pa akmeņiem, tomēr viens akmens izkustas un piesmeļu kurpi. Nekas, turpinu kustēties. 

Apvidus stāvs un akmeņains, ātri uz priekšu netieku. Tomēr esmu jau apgājis apkārt ūdenskrātuvei. Šajā galā ir izveidots dambis un izskatās, ka arī elektrostacija. Tagad jātiek augšā kalnā. 

Te blakus sākas fjords un no tā ceļas bieza migla vai mākoņi, redzēt nevar neko, liekas, ka blakus ir bezdibenis. 

Nevar saskatīt vietu, kuru minēja vīrs no kalnu namiņa, pa kuru  var tikt kalnā. Noskatu vietu, kas nav miglā un pa kuru arī var mēģināt tikt augšā kalnā. No kūstošā sniega sūnas piesūkušās ar ūdeni, un kājas paliek slapjas vienā mirklī. Sākas grūts kāpiens augšup, brīžiem palīdzu rāpties ar rokām. Metrs pa metram un tuvojos augšai, uzvara! 

Tagad tikai jāatrod ceļš atpakaļ uz taku, jāšķērso pāris sniegoti pauguri. 

Divas ar pusi stundas un esmu atpakaļ uz takas, pieveikti 5 kilometri. Tagad šaubu nav, ka tikšu uz priekšu. Pēc četrām stundām ceļā, uztaisu pusdienu pauzi. 

Tagad priekšā nokāpiens un atkal atpakaļ kalnā, trīssimt metri lejā un atpakaļ augšā. Brīžiem, kad izklīst mākoņi, ir redzams fjorda sākums lejā ielejā. 

Redzu divus pretī nācējus, bet nemaz nepamanu, ka izmainījāmies pa blakus paralēlām takām un viņi jau garām, varbūt viņi gāja uz to pašu kalnu namiņu, no kura es nāku un nezin par to, ka tur nav tilts. Neko darīt. 

Esmu ticis līdz vietai, kur atkal jākāpj kalnā un atkal jāšķērso upe, kurai tilts ir bijis, bet atkal noārdīts. 

Pieredze brišanā man jau ir, bet šeit ir dziļāks, un akmeņi gultnē slideni, vietā, kur jau dziļums pāri celim, paslīd kāja un saslapinu bikšu galus, bet esmu pāri. Tagad jākāpj kalnā. Blakus ir iespaidīgs ūdenskritums, no sniega apakšas gāžas ūdens pa stāvu klinšu sienu. Kāpju ar atpūtas pauzēm un drīz vien esmu augšā. 

Sākas brišana pa sniegu. 

Uznāk tāda migla vai vienkārši iegāju mākonī, gandrīz neko nevar redzēt, tikai sniega lauks un migla, jauns piedzīvojums. Miglā nedaudz novirzos no takas, bet pēc ieskatīšanās gps esmu atpakaļ maršrutā. 

Taka ved gar stāvu klints sienu, un atkal brīžiem paveras skats uz ieleju un fjordu. 

Gar klints malu sniegs ir nokusis, bet tālāk taka ir zem divus metrus bieza sniega. Vienu brīdi pat nedaudz no mākoņiem parādās saule, bet atkal pazūd. 

Drīz atkal sākas nokāpiens, sniegs pazūd, parādās nelieli kociņi, un dzirdamas zvanu skaņas, tuvumā ganās aitas. 

Blakus takai dažas pussabrukušas mājas, taka paliek dubļaina, seko stāvs nokāpiens caur bērzu birzi un esmu pie Voringa ūdenskrituma, iespaidīgs, te blakus ir arī viesnīca un šoseja. Skatu laukumā uztaisu pāris foto. Te ir arī tūristu autobusi un suvenīru tirgotavas. 

Netālu no stāvvietas atrodu labu teltsvietu, viens kemperis arī šeit pārlaiž nakti. Fonā skaļš ūdenskrituma troksnis, tāpat kā vakar, bet skaļāk. Pa dienu lija nedaudz un ar pārtraukumiem tikai sīks lietutiņš. Pēc telts uzcelšanas arī līst nedaudz. Pieveikti atkal gandrīz 20 kilometri, un ir prieks, ka esmu pieveicis plānoto maršrutu. Vakara rituāls ar jau ierasto karsto kakao un vakariņām. Varu atpūsties līdz rītam.