Ceļojums
ir sācies. Par to liecina sapakotā mugursoma, kas turpmāk būs mans sabiedrotais
šajā ceļojumā. No rīta ar autobusu nokļūstu no Liepājas uz Rīgu. Izkāpju
ceļgalā uz lidostu un 3 kilometrus noeju kājām līdz lidostai, tā teikt, lai
iesildītos, jo jāstaigā būs daudz. Jūtu nelielas sāpes pēdā. Tām iemesls nav
jāmeklē, jo pirms dažām dienām bija noskriets Liepājas pusmaratons ar jaunu
personīgo un nākamajā dienā tika skrieta stafete apkārt Liepājas ezeram, kurā
temps nebija no saudzīgajiem. Lidostā nododu bagāžu un esmu gatavs lidojumam.
Bez starpgadījumiem piecos vakarā esmu Bergenā. Tā kā vilciens uz kalniem tikai nākamajā dienā un laiks līdz vakaram man ir, eju no lidostas uz pilsētas centru ar kājām. Ceļa sākumā piestāju paēst no Latvijas vestās karbonādes, garšīgi. Līdz centram ir apmēram 20 kilometri, un visa ceļa garumā ir gan ceļš gājējiem, gan riteņbraucējiem.
Pa ceļam apskatu norvēģu mājas un vēl pāris interesantus objektus, esmu jau iepriekš reizi bijis Norvēģijā.
Atkal par sevi liek manīt sāpes pēdā un vēl neesmu pieradis pie 15 kilogramus smagās somas. Piezogas pat šaubas vai varēšu pieveikt visu plānoto maršrutu dēļ pēdas. Kilometri skaitās lēnām, bet tomēr pirms desmitiem vakarā esmu pilsētas centrā. Iepirkšanās centrā pārtikas veikals vēl vaļā, tur nopērku kolu, cepumus un maizītes un dodos meklēt naktsmājas, tas ir vietu, kur uzcelt telti.
Virzos uz to pusi, kur tuvāk varētu būt kāda zaļā zona ārpus pilsētas centra, kad jau apnīk staigāt un sāk līņāt lietus, atrodu vietiņu nost no acīm, bet tāda drūma zem kokiem un krūmiem un liekas arī mitrums varētu sūkties no zemes. Izbrāķēdams šo vietu, dodos uz iepriekš no attāluma noskatītu vietu maza fjorda krastā. Tur ideālas vietiņas teltij, bet ir tāda kā parka zona un nekur nevar noslēpties, visur redzams no gājēju un veloceliņa. Sāk jau krēslot un nogurums arī jūtams, tāpēc metu šaubas pie malas un ceļu telti, gan jau neviens mani netraucēs un policisti neaizdzīs. Pāris minūtes un esmu teltī. Dzirdami tik pāris skrējēji uz gājēju celiņa, līdz ir jau satumsis. Paēdu vakariņas un liekos uz guļu. Pirmā nakts ārā, ārpus komforta zonas.
Turpinājums
Bez starpgadījumiem piecos vakarā esmu Bergenā. Tā kā vilciens uz kalniem tikai nākamajā dienā un laiks līdz vakaram man ir, eju no lidostas uz pilsētas centru ar kājām. Ceļa sākumā piestāju paēst no Latvijas vestās karbonādes, garšīgi. Līdz centram ir apmēram 20 kilometri, un visa ceļa garumā ir gan ceļš gājējiem, gan riteņbraucējiem.
Pa ceļam apskatu norvēģu mājas un vēl pāris interesantus objektus, esmu jau iepriekš reizi bijis Norvēģijā.
Atkal par sevi liek manīt sāpes pēdā un vēl neesmu pieradis pie 15 kilogramus smagās somas. Piezogas pat šaubas vai varēšu pieveikt visu plānoto maršrutu dēļ pēdas. Kilometri skaitās lēnām, bet tomēr pirms desmitiem vakarā esmu pilsētas centrā. Iepirkšanās centrā pārtikas veikals vēl vaļā, tur nopērku kolu, cepumus un maizītes un dodos meklēt naktsmājas, tas ir vietu, kur uzcelt telti.
Virzos uz to pusi, kur tuvāk varētu būt kāda zaļā zona ārpus pilsētas centra, kad jau apnīk staigāt un sāk līņāt lietus, atrodu vietiņu nost no acīm, bet tāda drūma zem kokiem un krūmiem un liekas arī mitrums varētu sūkties no zemes. Izbrāķēdams šo vietu, dodos uz iepriekš no attāluma noskatītu vietu maza fjorda krastā. Tur ideālas vietiņas teltij, bet ir tāda kā parka zona un nekur nevar noslēpties, visur redzams no gājēju un veloceliņa. Sāk jau krēslot un nogurums arī jūtams, tāpēc metu šaubas pie malas un ceļu telti, gan jau neviens mani netraucēs un policisti neaizdzīs. Pāris minūtes un esmu teltī. Dzirdami tik pāris skrējēji uz gājēju celiņa, līdz ir jau satumsis. Paēdu vakariņas un liekos uz guļu. Pirmā nakts ārā, ārpus komforta zonas.
Turpinājums
Šis sulīgs, jo jau sākumā `asinis` :) Ar interesi gaidu pēdas ceļus plašajā Norvēģijā.
AtbildētDzēstJā, "asinis" izraisa interesi, to jau esam noskaidrojuši :)
AtbildētDzēst