Esmu labi izgulējies, ērtības tomēr ir laba lieta, bet teltī tomēr
pavisam citas sajūtas, tās piedod asumiņu un piedzīvojuma sajūtas.
Vācieši no manas istabas ceļas agri jau septiņos no rīta. Tad es arī
izmantoju iespēju laicīgi piecelties, vismaz vienu reizi, jā, man patīk
pagulēt ilgāk. Visi kopā izvācamies no istabas un izslaukām to. Uztaisu
brokastis, un aplūkoju informāciju par vienu geocache, kas tepat blakus,
doma pameklēt, ejot prom. Par palikšanu maksa ir 335 kronas.
Atvados un
eju prom, manā virzienā arī šodien neviens neiet, te takas pienāk no
visām debespusēm un citi iet citur.
Sakumā kādu laiku meklēju geocache,
nebiju pareizā augstumā, un pēc minūtēm desmit, atrodu. Iekšā nekā
interesanta nav.
Turpinu kustēties pa taku sniegā, kādu laiku vēl,
atskatoties aizmugurē, redzams kalnu namiņš. No gaisa krīt lietus
putekļi, citādi laiks labs, vējš no mugurpuses un sāniem.
Neilgi no
sākuma jau pirmā vieta, kur jābrien, it kā varētu pastaigāt gar krastu
un iespējams sameklēt, kur var tikt pāri bez brišanas, bet ātrāk un
vieglāk ir noaut kurpes un pārbrist, dziļums tikai līdz potītēm, otrā krastā gan iznāk stāvēt sniegā.
Tālāk atkal
eju pa sniegu, te vēl kāpju augstāk, jau 1450 metri virs jūras līmeņa.
Takas marķējums saskatāms tikai vietām, vairāk eju virzienā pēc kartes.
Pirmā vieta, kur šodien bridu pāri upei, kartē nemaz nebija iezīmēta kā
brienama.
Bet tūlīt būšu klāt vietai, kas kartē ir iezīmēta kā brienama.
Nonākot netālu no vietas, kur būtu jābrien pāri upei, taka kartē manāmi
atšķiras no iezīmētās dabā.
Visapkārt puskusuši sniega lauki un vietām
strauja upe izlauzusies no sniega, bez krasta, kur varētu tai droši
pieiet klāt, sniegs ar ūdeni pakausēts un pie krasta karājas pāri
ūdenim. Vietām arī izskatās, ka sniegs ir pāri dziļākām bedrēm, kas
pilnas ar ūdeni un tālāk iet nav droši, jo var pēkšņi iekrist ūdenī,
kura dziļums nav nosakāms. Esmu jau šķērsojis pāris bīstamas vietas, kur
zem sniega varētu būt izveidojusies upe, bet tālāk sniegs ir pārāk
izkusis, lai noturētu cilvēka svaru.
Noķēru tādu kā paniku, pa galvu
šaudījās dažādas domas, pāris no tām nebija ar laimīgām beigām.
Novirzījos gan no kartē iezīmētās takas, gan dabā esošās un vienā vietā
tomēr gandrīz droši pietuvojos upei un varēju novērtēt upes dziļumu,
dziļums svārstījās no ceļa līdz viduklim, bet otrā krastā upei bija
apmēram metru augsta sniega ledus siena un no upes dziļuma ar straumi
izkāpt otrā krastā likās vairāk neiespējami nekā paveicami, ja brienu ar
visiem zābakiem pa ūdeni, tad vēl varētu sniegā iespert kādu kāpsli.
Biju jau gatavs mēģināt tikt pāri tepat, bet kaut kāda balss tomēr
aicināja to nedarīt un paiet vēl gar krastu gar upi. Un jā, ieraugu
vietu, kur upe jau ir dziļāka un straujāka, bet vieta ir šaurāka un tai
pāri ir sniega tilts kā arka, kas domāju izturēs manu svaru, sniega
biezums apmēram pusmetrs. Ātrā lēcienā, pāris lielos soļos esmu pāri
upei sniega kalnā sveiks un vesels. Ir liels prieks un atvieglojums, ka pat aizmirstu tuvumā nobildēt šīs bīstamās vietas. Vēl
jātiek galā ar otru kartē atzīmēto brienamo upi.
Nonākot līdz tai
vietai, šeit pavisam viegli izdodas upi šķērsot pa sniegu, upe
izgrauzusi tuneli zem sniega un no sāna redzams, ka sniega biezums virs
upes ir apmēram viens metrs. Tagad tikai vēl apmēram septiņi kilometri
līdz vietai, kur domāju apmesties. Sāk gribēties ēst, bet visu laiku pūš
auksts vējš, ka negribas stāties, sākumā uzēdu cepumus, vēlāk no somas
izņemu maizītes, bet uz ēšanu nestājos.
Šeit gan nevienu necerēju
satikt, bet pretī nāk viens ceļotājs un uzrunā mani ar tekstu „Hello lonely hiker”
(tulk. Sveiks vientuļais taku staigātāj'), ar smaidu atbildu „no tāda
dzirdu”. Aprunājamies, viņš ir no Beļģijas un bijis arī Latvijā,
dzīvojis mežā pie Rēzeknes. Palicis Latvijā ilgāk, jo salauzis kāju un
bija jāsadziedē. Viņam uz somas ir uzšūta latviešu saules zīme un viņš
ar lepnumu paziņo, ka tā viņu sargā. Braucis ar stopiem un par Latviju
Beļģijā veidojis izstādi. Viņam Latvija patīkot. Viņš palicis kalnu
namiņā, kurinājis krāsniņu un namiņš esot gatavs mani uzņemt, ar smaidu
saku, ka apdomāšu piedāvājumu.
Izstāstīju viņam par sniega tiltu, kur
šķērsoju upi, viņš jau ar kādu bija runājis, ka esot briduši pāri upei
līdz viduklim. Cer, ka izdosies atrast manis minēto tiltu. Šis tips ir
īsts izdzīvotājs un piedzīvojumu meklētājs. Viņam vējš no priekšpuses un
bārda vējā un aukstumā apsarmojusi. Tad arī šķiramies.
Vēl nedaudz un
esmu klāt pie kalnu namiņa, šeit neviena nav. Apskatu apkārtni, telti te
uzcelt var tikai sniegā, pulkstenis tikai pāri trijiem dienā, šodien
agri esmu startējis. Pēkšņi parādās viens ceļotājs, uzrunāju viņu, viņš
ies uz kalnu namiņu, no kura es atnācu šodien, gribu izstāstīt viņam par
sniega tiltu, bet viņš slikti runā angliski, jūtu slāvu akcentu,
pajautāju krieviski, un jā, to saprot labāk, viņš ir no Ukrainas,
nospriežam, ka līdz ar tumsu viņam būtu jāsasniedz kalnu namiņš. Viņš
aiziet.
Nespēju atteikties atkal no palikšanas namiņā, te piedevām ir
arī elektrība, jo netālu ir dambis un hidroelektrostacija, tad jāizmanto
iespēja uzlādēt gadžetus. Pēc kādas stundas redzu tālumā tuvojamies
divus stāvus. Nodomāju, ka būs kompānija. Pēc brīža ir klāt pāris no
Holandes, viņi paliek tikai uzvārīt pusdienas, apspriežas par palikšanu
man nesaprotamā valodā, laukā līst lietus. Runājamies par visu kaut ko.
Viņi atbraukuši uz Norvēģiju ar savu auto, bet tam saplīsis sajūgs,
nodevuši servisā un paņēmuši nomas auto, iztērējuši veselu kapitālu.
Viņi trīs dienas pastaigās pa šiem kalniem. Viņiem interesē arī
situācija Latvijā un attiecības ar Krieviju, vai cilvēki nedzīvo bailēs,
pēc notikumiem Ukrainā, izprašņā mani par šīm tēmām. Kad ir paēsts,
lietus arī mitējies un viņi iet laukā meklēt vietu teltij, apspriežam
arī iespēju celt telti sniegā. Viņiem iepirkts jauns ekipējums, ir arī
piepūšamie matracīši, vēlas izmēģināt. Novēlu veiksmi un viņi aiziet.
Pēc ilgāka laika, atkal tālumā redzu tuvojamies vienu stāvu, ir jau pāri
sešiem, ierodas puisis no Norvēģijas, es saku vietējais, bet viņš saka,
ka nav vietējais, ir no lielpilsētas. Šo to parunājam un tad jau laiks
gulēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru